The Abrupt Turns in Translation Policies in Latvia during the Occupations (1939-1946)

Andrejs Veisbergs

Abstract


Within the period of changing occupations and ideologies shifts in the translation policies in Latvia were incredibly fast. The independence period saw a developed translation industry with a great variety of source languages, literature and quality. The soviets nationalized the publishers, ideologised the system, introduced censorship. Russian was made the main source language. After the German invasion the publishers regained their printing houses and a partial return to normality occurred. Most of the source texts now were German or Nordic - classics, travel literature and biographies. There were surprisingly few ideologically motivated translations. Most translators left for the West in 1944 when the soviet system was reinstated. The new occupation regime was even more repressive than in 1940/41. During these years Latvian translation agents adapted to the ideological dictum of the times and tried to retain their own agendas.


Keywords


translation; Latvian; Russian; German; source language; publishers; visibility

Full Text:

PDF

References


Bassler, G. P. (2000). Alfred Valdmanis and the Politics of Survival. Toronto: University of Toronto Press.

Bassler, G. P. (2003). The collaborationist agenda in Latvia 1941–1943. In The Baltic Countries under Occupation, Soviet and Nazi Rule 1939–1991. Acta Universitatis Stockholmiensis, Studia Baltica Stockholmiensia, 23: Baltic Countries under Occupation, Soviet and Nazi Rule 1939–1991, 77–84.

Biezais, H. (1992). Latvija kāškrusta varā: sveši kungi − pašu ļaudis. East Lansing, Michigan: Gauja.

Briedis, R. (2010). Teksta cenzūras īsais kurss: prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā. Rīga: LULFMI.

Chernetsky, V. (2011). Nation and translation. In B. J. Baer (Ed.), Contexts, Subtexts and Pretexts (pp. 33–53). Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins.

Easlick, K. (2014). Literary and Cultural Exchange: Translation Trends in the Nordic and Baltic Countries. The Romanian Journal for Baltic and Nordic Studies, 6(2), 77–94.

Fraser, J. H. (2014). Publishing and Book Design in Latvia 1919–1940: a Re-discovery. Rīga: Neputns.

Handrack, H. D. (1981). Das Reichskommissariat Ostland: die Kulturpolitik der deutschen Verwaltung zwischen Autonomie und Gleichschaltung 1941–1944. Hannover-Munden: Gauke Verlag.

Kalnačs, J. (2005). Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, 1941–1945. Rīga: Neputns.

Kangeris, K. (2007). Baltvācieši Latvijas ģenerālapgabalā (1941–1945): labi okupācijas varas ‘kalpi’ vai Latvijā nevēlamas vācu tautības grupas piederīgie? Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.–90. gados. Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 21, 84–121. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Karule, I. (2017). Manas mājas ir latviešu valoda. In V. Zelče (Ed.), Amor vincit omnia. Konstantīns Karulis dzīvē un darbos (pp. 137–161). Rīga: Zvaigzne.

Karulis, K. (1967). Grāmata gadsimtu gaitā. Rīga: Liesma.

Kumar, R. (2013). Role of Translation in Nation Building. New Delhi: Modlingua.

Latviešu literātūras moku gads (1941a, July 24). Tēvija, p. 2.

Latviešu literātūras moku gads (1941b, July 25). Tēvija, p. 2.

Latvijas padomju rakstnieku veiktais darbs (1941, June 15). Cīņa, pp. 3–4.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāra b. Ž. Spures runa sabiedrisko iestāžu darbinieku arodbiedrības kopsapulcē 20. septembrī (1940, September 21). Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, p. 3.

Levits, E. (2012). Latviešu nācija, Latvijas tauta, Latvijas valsts. Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte, 61–84.

Likums par Galveno literatūras pārvaldi (1940, August 10). Valdības Vēstnesis, p. 1.

Liste des aus den lettischen Volksbuechereien un Antiquariaten zurueckstellenden Schrifttums. (1941). No latviešu tautas bibliotēkām un antikvariātiem izņemamo grāmatu saraksts. Riga: Mākslas un kultūras lietu direkcijas Bibliotēku nodaļa.

Lumans, V. O. (2006). Latvia in World War II. New York: Fordham University Press.

Marnitz, H. (1991). Nordlicht über der Düna. Kritische Betrachtungen und Erinnerungen an die deutsche Besatzungszeit in Lettland 1941-1943. Michelstadt: Neuthor Verlag.

Milton, J., & Bandia, P. (Eds.) (2009). Agents of translation. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins.

Möldre, A. (2005). Publishing and book distribution in Estonia in 1940–2000 [Abstract].Tallinn: TLU Kirjastus.

Monticelli, D. (2011). “Totalitarian translation” as a means of forced cultural change: the case of postwar Soviet Estonia. In A. Chalvin, A. Lange, & D. Monticelli (Eds.), Between Cultures and Texts. Itineraries in Translation History (pp. 187–200). Frankfurt am Main: Peter Lang Verlag.

Niedre, J. (1944, November, 30). Pirmai VAPP’a grāmatai iznākot. Cīņa.

Niedre, J. (1945, September 1). Literārā tulkojuma problēma. Karogs, pp. 930–936.

Ožbot, M. (2021). Translation and Multilingualism. A Dynamic Interaction. Ljubljana: Univerza v Ljubljani, Filozoeska Fakulteta.

Robyns, C. (1994). Translation and discursive analysis. Translation and (Re)Production of Culture, 57–77.

Rudzītis, H. (1997). Manas dzīves dēkas. Rīga: Zinātne.

Rundle, C. (2011). History through a translation perspective. In A. Chalvin, A. Lange, & D. Monticelli (Eds.), Between Cultures and Texts. Itineraries in Translation History (33–43). Frankfurt am Main: Peter Lang Verlag.

Schaefer, H. D. (1981). Das gespaltene Bewußtsein. Deutsche Kultur und Lebenswirklichkeit 1933–1945. München, Wien: Carl Hanser.

Solberg, I. H. (2020). Translated Literature as Soft Propaganda: Examples from Occupied Norway (1940–1945). Translation Matters, 2(2), 144–159.

Strods, H. (2010). PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940–1990. Rīga: Jumava.

Sturge, K. (2002). Censorship of translated fiction in Nazi Germany. In D. Merkle (Ed.), TTR: Études sur le texte et ses transformations, Special Issue: Censorship and Translation in the Modern World 15, (pp. 153–169). Montréal: Association canadienne de traductologie.

Treiguts-Tāle, E. (1996). Latvieši, karš ir sācies! Rīga: Zinātne.

Unāms, Ž. (1969). Karogs vējā. Waverly, IA: Latvju grāmata.

Veisbergs, A. (2012). The Latvian translation scene: paradigms, change and centrality. Translation Quarterly, 66, 31–57.

Veisbergs, A. (2014). Translation quality, translator visibility, paratexts. In G. Ločmele, & A. Veisbergs (Eds.), Translation, Quality, Costs (pp. 97–117). Rīga: The University of Latvia Press.

Zanders, V. (1999). Latviešu grāmatniecība nacistu okupācijas laikā. Bibliotēka, Grāmatniecība, Ideoloģija Otrā Pasaules kara laikā (1939–1945): Starptautiskā konference. Materiālu krājums (pp. 113–120). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Zanders, V. (2013). Nacionālā grāmatniecība gadsimtu ritumā. Latvieši un Latvija, 4, 331–354.

Zellis, K. (2012). Ilūziju un baiļu mašinērija. Rīga: Mansards.

Zelmenis, G. (2007). Kultūras pārraudzība un cenzūra Latvijā padomju okupācijas apstākļos 1940–1941. gadā. Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.–90. gados. Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 21, 15–44.




DOI: http://dx.doi.org/10.17951/lsmll.2022.46.2.123-137
Date of publication: 2022-06-30 21:55:59
Date of submission: 2022-05-05 18:37:07


Statistics


Total abstract view - 685
Downloads (from 2020-06-17) - PDF - 254

Indicators



Refbacks

  • There are currently no refbacks.


Copyright (c) 2022 Andrejs Veisbergs

Creative Commons License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.